devasto

See also: devastó and devastò

Catalan

Verb

devasto

1. first-person singular present indicative of devastar

Italian

Pronunciation

• IPA^(key): /deˈvas.to/
• Rhymes: -asto
• Hyphenation: de‧và‧sto

Verb

devasto

1. first-person singular present indicative of devastare

Anagrams

• destavo

Latin

Etymology

Etymology tree

Proto-Indo-European *de

Proto-Indo-European *-h₁

Proto-Indo-European *déh₁

Proto-Italic *dē

Latin dē

Latin dē-

Latin vāstus

Proto-Indo-European *-h₂

Proto-Indo-European *-éh₂

Proto-Indo-European *-yéti

Proto-Indo-European *-eh₂yéti

Proto-Indo-European *-h₂tiinflu.

Proto-Italic *-ājō

Proto-Italic *-āō

Latin -ō

Latin vāstō

Latin dēvāstō

From dē- + vāstō.

Pronunciation

• (Classical Latin) IPA^(key): [deːˈwaːs.toː]
• (modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): [deˈvas.to]

Verb

dēvāstō (present infinitive dēvāstāre, perfect active dēvāstāvī, supine dēvāstātum); first conjugation

1. to lay waste, devastate

   Synonyms: ruīnō, ēvāstō, vāstō, aboleō, occīdō, dēstruō, perdō, exscindō, populor, impellō, accīdō, tollō, dīruō, sepeliō, trucīdō, interimō, perimō

   Antonyms: ēmendō, reficiō, reparō, corrigō, medeor

Conjugation

   Conjugation of dēvāstō (first conjugation)

indicative		singular						plural
		first		second		third		first		second		third
active	present	dēvāstō		dēvāstās		dēvāstat		dēvāstāmus		dēvāstātis		dēvāstant
	imperfect	dēvāstābam		dēvāstābās		dēvāstābat		dēvāstābāmus		dēvāstābātis		dēvāstābant
	future	dēvāstābō		dēvāstābis		dēvāstābit		dēvāstābimus		dēvāstābitis		dēvāstābunt
	perfect	dēvāstāvī		dēvāstāvistī		dēvāstāvit		dēvāstāvimus		dēvāstāvistis		dēvāstāvērunt, dēvāstāvēre
	pluperfect	dēvāstāveram		dēvāstāverās		dēvāstāverat		dēvāstāverāmus		dēvāstāverātis		dēvāstāverant
	future perfect	dēvāstāverō		dēvāstāveris		dēvāstāverit		dēvāstāverimus		dēvāstāveritis		dēvāstāverint
passive	present	dēvāstor		dēvāstāris, dēvāstāre		dēvāstātur		dēvāstāmur		dēvāstāminī		dēvāstantur
	imperfect	dēvāstābar		dēvāstābāris, dēvāstābāre		dēvāstābātur		dēvāstābāmur		dēvāstābāminī		dēvāstābantur
	future	dēvāstābor		dēvāstāberis, dēvāstābere		dēvāstābitur		dēvāstābimur		dēvāstābiminī		dēvāstābuntur
	perfect	dēvāstātus + present active indicative of sum
	pluperfect	dēvāstātus + imperfect active indicative of sum
	future perfect	dēvāstātus + future active indicative of sum
subjunctive		singular						plural
		first		second		third		first		second		third
active	present	dēvāstem		dēvāstēs		dēvāstet		dēvāstēmus		dēvāstētis		dēvāstent
	imperfect	dēvāstārem		dēvāstārēs		dēvāstāret		dēvāstārēmus		dēvāstārētis		dēvāstārent
	perfect	dēvāstāverim		dēvāstāverīs		dēvāstāverit		dēvāstāverīmus		dēvāstāverītis		dēvāstāverint
	pluperfect	dēvāstāvissem		dēvāstāvissēs		dēvāstāvisset		dēvāstāvissēmus		dēvāstāvissētis		dēvāstāvissent
passive	present	dēvāster		dēvāstēris, dēvāstēre		dēvāstētur		dēvāstēmur		dēvāstēminī		dēvāstentur
	imperfect	dēvāstārer		dēvāstārēris, dēvāstārēre		dēvāstārētur		dēvāstārēmur		dēvāstārēminī		dēvāstārentur
	perfect	dēvāstātus + present active subjunctive of sum
	pluperfect	dēvāstātus + imperfect active subjunctive of sum
imperative		singular						plural
		first		second		third		first		second		third
active	present	—		dēvāstā		—		—		dēvāstāte		—
	future	—		dēvāstātō		dēvāstātō		—		dēvāstātōte		dēvāstantō
passive	present	—		dēvāstāre		—		—		dēvāstāminī		—
	future	—		dēvāstātor		dēvāstātor		—		—		dēvāstantor
non-finite forms		infinitive						participle
		active			passive			active			passive
present		dēvāstāre			dēvāstārī			dēvāstāns			—
future		dēvāstātūrum esse			dēvāstātum īrī			dēvāstātūrus			dēvāstandus
perfect		dēvāstāvisse			dēvāstātum esse			—			dēvāstātus
future perfect		—			dēvāstātum fore			—			—
perfect potential		dēvāstātūrum fuisse			—			—			—
verbal nouns		gerund								supine
		genitive		dative		accusative		ablative		accusative		ablative
		dēvāstandī		dēvāstandō		dēvāstandum		dēvāstandō		dēvāstātum		dēvāstātū

Descendants

• Catalan: devastar
• English: devast, devastate
• French: dévaster
• Galician: devastar
• Ido: devastar
• Italian: devastare
• Old French: devastar
• Piedmontese: devasté
• Portuguese: devastar
• Romanian: devasta
• Spanish: devastar

References

• “devasto”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879), A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
• “devasto”, in Charlton T. Lewis (1891), An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
• “devasto”, in Gaffiot, Félix (1934), Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.

Portuguese

Verb

devasto

1. first-person singular present indicative of devastar

Spanish

Pronunciation

• IPA^(key): /deˈbasto/ [d̪eˈβ̞as.t̪o]
• Rhymes: -asto
• Syllabification: de‧vas‧to

Verb

devasto

1. first-person singular present indicative of devastar