cima

See also: Cima, CIMA, cimá, and çima

English

Noun

cima sg

  1. Obsolete spelling of cyma. [18th century]

Anagrams

Amis

Pronoun

cima

  1. (interrogative) who

References

Catalan

Etymology

    Inherited from Latin cȳma, from Ancient Greek κῦμα (kûma).

    Pronunciation

    Noun

    cima f (plural cimes)

    1. summit, peak
      Synonym: cim

    Further reading

    Galician

    Etymology

      Inherited from Old Galician-Portuguese cima, from Latin cȳma, from Ancient Greek κῦμα (kûma, “something swollen; wave, billow”), from κύω (kúō, “to be pregnant, conceive”).

      Pronunciation

       
      • IPA(key): (standard) /ˈθima/ [ˈθi.mɐ]
      • IPA(key): (seseo) /ˈsima/ [ˈsi.mɐ]

      • Rhymes: -ima
      • Hyphenation: ci‧ma

      Noun

      cima f (plural cimas)

      1. top, peak, summit
        Synonyms: cume, cumio

      Derived terms

      References

      Italian

      Pronunciation

      • IPA(key): /ˈt͡ʃi.ma/
      • Rhymes: -ima
      • Hyphenation: cì‧ma

      Etymology 1

        From Latin cȳma, from Ancient Greek κῦμα (kûma).

        Noun

        cima f (plural cime)

        1. top
        2. peak, spur
        3. summit
        4. (nautical) hawser, line, rope, cable
        Derived terms
        Descendants
        • → Tunisian Arabic: شيما (šīma, “hawser, line, rope”)[1]

        References

        1. ^ Guido Bellatti Ceccoli; Franco Pierno (2006), “Talassozoonimi e terminologia dell'attività ittica d'influenza italiana nel dialetto arabo tunisino”, in Romance Philology (in Tunisian Arabic), volume 59, number 2, →JSTOR, page 228

        Etymology 2

        Verb

        cima

        1. inflection of cimare:
          1. third-person singular present indicative
          2. second-person singular imperative

        Anagrams

        Portuguese

        Etymology

          From Old Galician-Portuguese cima, from Latin cȳma, from Ancient Greek κῦμα (kûma, “something swollen; wave, billow”), from κύω (kúō, “to be pregnant, conceive”).

          Pronunciation

          • (Brazil) IPA(key): /ˈsĩ.mɐ/

          • Audio (Portugal (Porto)):(file)
          • Hyphenation: ci‧ma

          Noun

          cima f (plural cimas)

          1. top, summit

          Derived terms

          Further reading

          Sakizaya

          Pronunciation

          • IPA(key): /t͡si.ˈma/, [t͡ɕi.ˈma]

          Pronoun

          cima

          1. (interrogative) who

          Sicilian

          Etymology

            From Latin cȳma, from Ancient Greek. Compare Italian cima.

            Noun

            cima f (plural cimi)

            1. peak, summit (highest place)
              pigghiari li cimi d'àrvulu ― to get angry, furious; to see red (literally, “to take the tree's peaks”)
              di cima 'n funnu ― from top to bottom
              a li cimi cimi ― (please add an English translation of this usage example)
            2. genius (someone excellent in a given field)
            3. (wine) This term needs a translation to English. Please help out and add a translation, then remove the text {{rfdef}}.

            References

            • Traina, Antonino (1868), “cima”, in Nuovo vocabolario Siciliano-Italiano [New Sicilian-Italian vocabulary] (in Italian), Liber Liber, published 2020, page 854
            • Pasqualino (c. 1790), “cima”, in Vocabolario siciliano etimologico, italiano e latino (in Italian), volume 1, page 319
            • Mortillaro, Vincenzo (1862), “cìma”, in Nuovo vocabolario siciliano-italiano (in Italian), page 173

            Southern Ndebele

            Verb

            -címa

            1. to extinguish, to switch off

            Inflection

            This verb needs an inflection-table template.

            Spanish

            Pronunciation

            Etymology 1

              Inherited from Old Spanish cima, from Latin cȳma (“young sprout, hollow sphere”) (compare French cime (“peak, summit, top of a tree”), Italian cima (“top, peak, summit”), Portuguese cima (“top”), Romanian ciumă (“plague, pestilence”)), from Ancient Greek κῦμα (kûma, “something swollen; wave, billow”), from κύω (kúō, “to be pregnant, to conceive”), from Proto-Indo-European *ḱewh₁- (“to swell”).

              Noun

              cima f (plural cimas)

              1. top
                en la cima del mundo ― on top of the world
              2. peak, summit, mountaintop (top of a mountain or hill)
                Synonyms: cumbre, pico
              3. (botany) cyme
              Derived terms

              Etymology 2

                See the etymology of the corresponding lemma form.

                Verb

                cima

                1. inflection of cimar:
                  1. third-person singular present indicative
                  2. second-person singular imperative

                Further reading

                Swazi

                Verb

                -címa

                1. to put out, to turn off the light

                Inflection

                This verb needs an inflection-table template.

                Tumbuka

                Alternative forms

                Verb

                -cima (infinitive kucima)

                1. to prophesy (especially in a trance where one gets in touch with departed spirits)

                Derived terms

                References

                • William Y. Turner (1996), Tumbuka/Tonga-English and English - Tumbuka/Tonga Dictionary‎[2], Central Africana Limited, pages 16, 242

                Turkish

                Etymology

                  Derived from Arabic جِمَاع (jimāʕ).

                  Pronunciation

                  • Hyphenation: ci‧ma

                  Noun

                  cima (definite accusative cimayı, plural cimalar)

                  1. (dated) sexual intercourse

                  Declension

                  Declension of cima
                  singular plural
                  nominative cima cimalar
                  definite accusative cimayı cimaları
                  dative cimaya cimalara
                  locative cimada cimalarda
                  ablative cimadan cimalardan
                  genitive cimanın cimaların
                  Possessive forms
                  nominative
                  singular plural
                  1st singular cimam cimalarım
                  2nd singular ciman cimaların
                  3rd singular ciması cimaları
                  1st plural cimamız cimalarımız
                  2nd plural cimanız cimalarınız
                  3rd plural cimaları cimaları
                  definite accusative
                  singular plural
                  1st singular cimamı cimalarımı
                  2nd singular cimanı cimalarını
                  3rd singular cimasını cimalarını
                  1st plural cimamızı cimalarımızı
                  2nd plural cimanızı cimalarınızı
                  3rd plural cimalarını cimalarını
                  dative
                  singular plural
                  1st singular cimama cimalarıma
                  2nd singular cimana cimalarına
                  3rd singular cimasına cimalarına
                  1st plural cimamıza cimalarımıza
                  2nd plural cimanıza cimalarınıza
                  3rd plural cimalarına cimalarına
                  locative
                  singular plural
                  1st singular cimamda cimalarımda
                  2nd singular cimanda cimalarında
                  3rd singular cimasında cimalarında
                  1st plural cimamızda cimalarımızda
                  2nd plural cimanızda cimalarınızda
                  3rd plural cimalarında cimalarında
                  ablative
                  singular plural
                  1st singular cimamdan cimalarımdan
                  2nd singular cimandan cimalarından
                  3rd singular cimasından cimalarından
                  1st plural cimamızdan cimalarımızdan
                  2nd plural cimanızdan cimalarınızdan
                  3rd plural cimalarından cimalarından
                  genitive
                  singular plural
                  1st singular cimamın cimalarımın
                  2nd singular cimanın cimalarının
                  3rd singular cimasının cimalarının
                  1st plural cimamızın cimalarımızın
                  2nd plural cimanızın cimalarınızın
                  3rd plural cimalarının cimalarının

                  References

                  • “cima”, in Turkish dictionaries, Türk Dil Kurumu

                  Xhosa

                  Verb

                  -cîma

                  1. (transitive) to extinguish

                  Inflection

                  This verb needs an inflection-table template.

                  Zulu

                  Verb

                  -címa

                  1. (transitive) to extinguish (fire), to put out (light), to quench
                  2. (transitive) to assuage (thirst etc.)
                  3. (transitive) to switch off, to turn off
                    Synonym: -cisha

                  Inflection

                  tone H (infinitive ukucima)
                  positive negative
                  infinitive ukucima ukungacimi
                  imperative
                  simple + object concord
                  singular cima -cime
                  plural cimani -cimeni
                  present
                  positive absolute positive relative positive participial negative absolute negative relative negative participial
                  1st singular ngiyacima, ngicima engicimayo, engicima ngicima angicimi engingacimi ngingacimi
                  2nd singular uyacima, ucima ocimayo, ocima ucima awucimi ongacimi ungacimi
                  1st plural siyacima, sicima esicimayo, esicima sicima asicimi esingacimi singacimi
                  2nd plural niyacima, nicima enicimayo, enicima nicima anicimi eningacimi ningacimi
                  class 1 uyacima, ucima ocimayo, ocima ecima akacimi ongacimi engacimi
                  class 2 bayacima, bacima abacimayo, abacima becima abacimi abangacimi bengacimi
                  class 3 uyacima, ucima ocimayo, ocima ucima awucimi ongacimi ungacimi
                  class 4 iyacima, icima ecimayo, ecima icima ayicimi engacimi ingacimi
                  class 5 liyacima, licima elicimayo, elicima licima alicimi elingacimi lingacimi
                  class 6 ayacima, acima acimayo, acima ecima awacimi angacimi engacimi
                  class 7 siyacima, sicima esicimayo, esicima sicima asicimi esingacimi singacimi
                  class 8 ziyacima, zicima ezicimayo, ezicima zicima azicimi ezingacimi zingacimi
                  class 9 iyacima, icima ecimayo, ecima icima ayicimi engacimi ingacimi
                  class 10 ziyacima, zicima ezicimayo, ezicima zicima azicimi ezingacimi zingacimi
                  class 11 luyacima, lucima olucimayo, olucima lucima alucimi olungacimi lungacimi
                  class 14 buyacima, bucima obucimayo, obucima bucima abucimi obungacimi bungacimi
                  class 15 kuyacima, kucima okucimayo, okucima kucima akucimi okungacimi kungacimi
                  class 17 kuyacima, kucima okucimayo, okucima kucima akucimi okungacimi kungacimi
                  recent past
                  positive absolute positive relative positive participial negative absolute negative relative negative participial
                  1st singular ngicimile, ngicimē engicimile, engicimē ngicimile, ngicimē angicimanga engingacimanga ngingacimanga
                  2nd singular ucimile, ucimē ocimile, ocimē ucimile, ucimē awucimanga ongacimanga ungacimanga
                  1st plural sicimile, sicimē esicimile, esicimē sicimile, sicimē asicimanga esingacimanga singacimanga
                  2nd plural nicimile, nicimē enicimile, enicimē nicimile, nicimē anicimanga eningacimanga ningacimanga
                  class 1 ucimile, ucimē ocimile, ocimē ecimile, ecimē akacimanga ongacimanga engacimanga
                  class 2 bacimile, bacimē abacimile, abacimē becimile, becimē abacimanga abangacimanga bengacimanga
                  class 3 ucimile, ucimē ocimile, ocimē ucimile, ucimē awucimanga ongacimanga ungacimanga
                  class 4 icimile, icimē ecimile, ecimē icimile, icimē ayicimanga engacimanga ingacimanga
                  class 5 licimile, licimē elicimile, elicimē licimile, licimē alicimanga elingacimanga lingacimanga
                  class 6 acimile, acimē acimile, acimē ecimile, ecimē awacimanga angacimanga engacimanga
                  class 7 sicimile, sicimē esicimile, esicimē sicimile, sicimē asicimanga esingacimanga singacimanga
                  class 8 zicimile, zicimē ezicimile, ezicimē zicimile, zicimē azicimanga ezingacimanga zingacimanga
                  class 9 icimile, icimē ecimile, ecimē icimile, icimē ayicimanga engacimanga ingacimanga
                  class 10 zicimile, zicimē ezicimile, ezicimē zicimile, zicimē azicimanga ezingacimanga zingacimanga
                  class 11 lucimile, lucimē olucimile, olucimē lucimile, lucimē alucimanga olungacimanga lungacimanga
                  class 14 bucimile, bucimē obucimile, obucimē bucimile, bucimē abucimanga obungacimanga bungacimanga
                  class 15 kucimile, kucimē okucimile, okucimē kucimile, kucimē akucimanga okungacimanga kungacimanga
                  class 17 kucimile, kucimē okucimile, okucimē kucimile, kucimē akucimanga okungacimanga kungacimanga
                  remote past
                  positive absolute positive relative positive participial negative absolute negative relative negative participial
                  1st singular ngācima engācima ngācima angicimanga engingacimanga ngingacimanga
                  2nd singular wācima owācima wācima awucimanga ongacimanga ungacimanga
                  1st plural sācima esācima sācima asicimanga esingacimanga singacimanga
                  2nd plural nācima enācima nācima anicimanga eningacimanga ningacimanga
                  class 1 wācima owācima ācima akacimanga ongacimanga engacimanga
                  class 2 bācima abācima bācima abacimanga abangacimanga bengacimanga
                  class 3 wācima owācima wācima awucimanga ongacimanga ungacimanga
                  class 4 yācima eyācima yācima ayicimanga engacimanga ingacimanga
                  class 5 lācima elācima lācima alicimanga elingacimanga lingacimanga
                  class 6 ācima ācima ācima awacimanga angacimanga engacimanga
                  class 7 sācima esācima sācima asicimanga esingacimanga singacimanga
                  class 8 zācima ezācima zācima azicimanga ezingacimanga zingacimanga
                  class 9 yācima eyācima yācima ayicimanga engacimanga ingacimanga
                  class 10 zācima ezācima zācima azicimanga ezingacimanga zingacimanga
                  class 11 lwācima olwācima lwācima alucimanga olungacimanga lungacimanga
                  class 14 bācima obācima bācima abucimanga obungacimanga bungacimanga
                  class 15 kwācima okwācima kwācima akucimanga okungacimanga kungacimanga
                  class 17 kwācima okwācima kwācima akucimanga okungacimanga kungacimanga
                  potential
                  positive absolute positive relative positive participial negative absolute negative relative negative participial
                  1st singular ngingacima — ngingacima ngingecime — ngingecime
                  2nd singular ungacima — ungacima ungecime — ungecime
                  1st plural singacima — singacima singecime — singecime
                  2nd plural ningacima — ningacima ningecime — ningecime
                  class 1 angacima — engacima angecime — engecime
                  class 2 bangacima — bengacima bangecime — bengecime
                  class 3 ungacima — ungacima ungecime — ungecime
                  class 4 ingacima — ingacima ingecime — ingecime
                  class 5 lingacima — lingacima lingecime — lingecime
                  class 6 angacima — engacima angecime — engecime
                  class 7 singacima — singacima singecime — singecime
                  class 8 zingacima — zingacima zingecime — zingecime
                  class 9 ingacima — ingacima ingecime — ingecime
                  class 10 zingacima — zingacima zingecime — zingecime
                  class 11 lungacima — lungacima lungecime — lungecime
                  class 14 bungacima — bungacima bungecime — bungecime
                  class 15 kungacima — kungacima kungecime — kungecime
                  class 17 kungacima — kungacima kungecime — kungecime
                  immediate future
                  positive absolute positive relative positive participial negative absolute negative relative negative participial
                  1st singular ngizocima engizocima ngizocima angizucima engingezucima ngingezucima
                  2nd singular uzocima ozocima uzocima awuzucima ongezucima ungezucima
                  1st plural sizocima esizocima sizocima asizucima esingezucima singezucima
                  2nd plural nizocima enizocima nizocima anizucima eningezucima ningezucima
                  class 1 uzocima ozocima ezocima akazucima ongezucima engezucima
                  class 2 bazocima abazocima bezocima abazucima abangezucima bengezucima
                  class 3 uzocima ozocima uzocima awuzucima ongezucima ungezucima
                  class 4 izocima ezocima izocima ayizucima engezucima ingezucima
                  class 5 lizocima elizocima lizocima alizucima elingezucima lingezucima
                  class 6 azocima azocima ezocima awazucima angezucima engezucima
                  class 7 sizocima esizocima sizocima asizucima esingezucima singezucima
                  class 8 zizocima ezizocima zizocima azizucima ezingezucima zingezucima
                  class 9 izocima ezocima izocima ayizucima engezucima ingezucima
                  class 10 zizocima ezizocima zizocima azizucima ezingezucima zingezucima
                  class 11 luzocima oluzocima luzocima aluzucima olungezucima lungezucima
                  class 14 buzocima obuzocima buzocima abuzucima obungezucima bungezucima
                  class 15 kuzocima okuzocima kuzocima akuzucima okungezucima kungezucima
                  class 17 kuzocima okuzocima kuzocima akuzucima okungezucima kungezucima
                  remote future
                  positive absolute positive relative positive participial negative absolute negative relative negative participial
                  1st singular ngiyocima engiyocima ngiyocima angiyucima engingeyucima ngingeyucima
                  2nd singular uyocima oyocima uyocima awuyucima ongeyucima ungeyucima
                  1st plural siyocima esiyocima siyocima asiyucima esingeyucima singeyucima
                  2nd plural niyocima eniyocima niyocima aniyucima eningeyucima ningeyucima
                  class 1 uyocima oyocima eyocima akayucima ongeyucima engeyucima
                  class 2 bayocima abayocima beyocima abayucima abangeyucima bengeyucima
                  class 3 uyocima oyocima uyocima awuyucima ongeyucima ungeyucima
                  class 4 iyocima eyocima iyocima ayiyucima engeyucima ingeyucima
                  class 5 liyocima eliyocima liyocima aliyucima elingeyucima lingeyucima
                  class 6 ayocima ayocima eyocima awayucima angeyucima engeyucima
                  class 7 siyocima esiyocima siyocima asiyucima esingeyucima singeyucima
                  class 8 ziyocima eziyocima ziyocima aziyucima ezingeyucima zingeyucima
                  class 9 iyocima eyocima iyocima ayiyucima engeyucima ingeyucima
                  class 10 ziyocima eziyocima ziyocima aziyucima ezingeyucima zingeyucima
                  class 11 luyocima oluyocima luyocima aluyucima olungeyucima lungeyucima
                  class 14 buyocima obuyocima buyocima abuyucima obungeyucima bungeyucima
                  class 15 kuyocima okuyocima kuyocima akuyucima okungeyucima kungeyucima
                  class 17 kuyocima okuyocima kuyocima akuyucima okungeyucima kungeyucima
                  present subjunctive
                  positive negative
                  1st singular ngicime ngingacimi
                  2nd singular ucime ungacimi
                  1st plural sicime singacimi
                  2nd plural nicime ningacimi
                  class 1 acime angacimi
                  class 2 bacime bangacimi
                  class 3 ucime ungacimi
                  class 4 icime ingacimi
                  class 5 licime lingacimi
                  class 6 acime angacimi
                  class 7 sicime singacimi
                  class 8 zicime zingacimi
                  class 9 icime ingacimi
                  class 10 zicime zingacimi
                  class 11 lucime lungacimi
                  class 14 bucime bungacimi
                  class 15 kucime kungacimi
                  class 17 kucime kungacimi
                  past subjunctive
                  positive negative
                  1st singular ngacima ngangacima, angacima, angangacima
                  2nd singular wacima wangacima, awacima, awangacima
                  1st plural sacima sangacima, asacima, asangacima
                  2nd plural nacima nangacima, anacima, anangacima
                  class 1 wacima wangacima, akacima, akangacima
                  class 2 bacima bangacima, abacima, abangacima
                  class 3 wacima wangacima, awacima, awangacima
                  class 4 yacima yangacima, ayacima, ayangacima
                  class 5 lacima langacima, alacima, alangacima
                  class 6 acima angacima, awacima, awangacima
                  class 7 sacima sangacima, asacima, asangacima
                  class 8 zacima zangacima, azacima, azangacima
                  class 9 yacima yangacima, ayacima, ayangacima
                  class 10 zacima zangacima, azacima, azangacima
                  class 11 lwacima lwangacima, alwacima, alwangacima
                  class 14 bacima bangacima, abacima, abangacima
                  class 15 kwacima kwangacima, akwacima, akwangacima
                  class 17 kwacima kwangacima, akwacima, akwangacima

                  References