protubero

Italian

Pronunciation

• IPA^(key): /proˈtu.be.ro/
• Rhymes: -ubero
• Hyphenation: pro‧tù‧be‧ro

Verb

protubero

1. first-person singular present indicative of protuberare

Latin

Etymology

From tūber.

Pronunciation

• (Classical Latin) IPA^(key): [proːˈtuː.bɛ.roː]
• (modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): [proˈtuː.be.ro]

Verb

prōtūberō (present infinitive prōtūberāre, perfect active prōtūberāvī, supine prōtūberātum); first conjugation

1. to swell or bulge out

Conjugation

   Conjugation of prōtūberō (first conjugation)

indicative		singular						plural
		first		second		third		first		second		third
active	present	prōtūberō		prōtūberās		prōtūberat		prōtūberāmus		prōtūberātis		prōtūberant
	imperfect	prōtūberābam		prōtūberābās		prōtūberābat		prōtūberābāmus		prōtūberābātis		prōtūberābant
	future	prōtūberābō		prōtūberābis		prōtūberābit		prōtūberābimus		prōtūberābitis		prōtūberābunt
	perfect	prōtūberāvī		prōtūberāvistī		prōtūberāvit		prōtūberāvimus		prōtūberāvistis		prōtūberāvērunt, prōtūberāvēre
	pluperfect	prōtūberāveram		prōtūberāverās		prōtūberāverat		prōtūberāverāmus		prōtūberāverātis		prōtūberāverant
	future perfect	prōtūberāverō		prōtūberāveris		prōtūberāverit		prōtūberāverimus		prōtūberāveritis		prōtūberāverint
passive	present	prōtūberor		prōtūberāris, prōtūberāre		prōtūberātur		prōtūberāmur		prōtūberāminī		prōtūberantur
	imperfect	prōtūberābar		prōtūberābāris, prōtūberābāre		prōtūberābātur		prōtūberābāmur		prōtūberābāminī		prōtūberābantur
	future	prōtūberābor		prōtūberāberis, prōtūberābere		prōtūberābitur		prōtūberābimur		prōtūberābiminī		prōtūberābuntur
	perfect	prōtūberātus + present active indicative of sum
	pluperfect	prōtūberātus + imperfect active indicative of sum
	future perfect	prōtūberātus + future active indicative of sum
subjunctive		singular						plural
		first		second		third		first		second		third
active	present	prōtūberem		prōtūberēs		prōtūberet		prōtūberēmus		prōtūberētis		prōtūberent
	imperfect	prōtūberārem		prōtūberārēs		prōtūberāret		prōtūberārēmus		prōtūberārētis		prōtūberārent
	perfect	prōtūberāverim		prōtūberāverīs		prōtūberāverit		prōtūberāverīmus		prōtūberāverītis		prōtūberāverint
	pluperfect	prōtūberāvissem		prōtūberāvissēs		prōtūberāvisset		prōtūberāvissēmus		prōtūberāvissētis		prōtūberāvissent
passive	present	prōtūberer		prōtūberēris, prōtūberēre		prōtūberētur		prōtūberēmur		prōtūberēminī		prōtūberentur
	imperfect	prōtūberārer		prōtūberārēris, prōtūberārēre		prōtūberārētur		prōtūberārēmur		prōtūberārēminī		prōtūberārentur
	perfect	prōtūberātus + present active subjunctive of sum
	pluperfect	prōtūberātus + imperfect active subjunctive of sum
imperative		singular						plural
		first		second		third		first		second		third
active	present	—		prōtūberā		—		—		prōtūberāte		—
	future	—		prōtūberātō		prōtūberātō		—		prōtūberātōte		prōtūberantō
passive	present	—		prōtūberāre		—		—		prōtūberāminī		—
	future	—		prōtūberātor		prōtūberātor		—		—		prōtūberantor
non-finite forms		infinitive						participle
		active			passive			active			passive
present		prōtūberāre			prōtūberārī			prōtūberāns			—
future		prōtūberātūrum esse			prōtūberātum īrī			prōtūberātūrus			prōtūberandus
perfect		prōtūberāvisse			prōtūberātum esse			—			prōtūberātus
future perfect		—			prōtūberātum fore			—			—
perfect potential		prōtūberātūrum fuisse			—			—			—
verbal nouns		gerund								supine
		genitive		dative		accusative		ablative		accusative		ablative
		prōtūberandī		prōtūberandō		prōtūberandum		prōtūberandō		prōtūberātum		prōtūberātū

Descendants

• → French: protubérer
• → Italian: protuberare
• → Portuguese: protuberar
• ⇒ English: protuberate

References

• “protubero”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879), A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
• “protubero”, in Gaffiot, Félix (1934), Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.

Portuguese

Verb

protubero

1. first-person singular present indicative of protuberar