cocino
Latin
Etymology
From earlier coquīnō. Attested in the Pactus Legis Salicae.[1]
Verb
cocīnō (present infinitive cocīnāre, perfect active cocīnāvī, supine cocīnātum); first conjugation (Late Latin)
- to cook
Conjugation
Conjugation of cocīnō (first conjugation)
| indicative | singular | plural | |||||||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
| first | second | third | first | second | third | ||||||||
| active | present | cocīnō | cocīnās | cocīnat | cocīnāmus | cocīnātis | cocīnant | ||||||
| imperfect | cocīnābam | cocīnābās | cocīnābat | cocīnābāmus | cocīnābātis | cocīnābant | |||||||
| future | cocīnābō | cocīnābis | cocīnābit | cocīnābimus | cocīnābitis | cocīnābunt | |||||||
| perfect | cocīnāvī | cocīnāvistī | cocīnāvit | cocīnāvimus | cocīnāvistis | cocīnāvērunt, cocīnāvēre | |||||||
| pluperfect | cocīnāveram | cocīnāverās | cocīnāverat | cocīnāverāmus | cocīnāverātis | cocīnāverant | |||||||
| future perfect | cocīnāverō | cocīnāveris | cocīnāverit | cocīnāverimus | cocīnāveritis | cocīnāverint | |||||||
| passive | present | cocīnor | cocīnāris, cocīnāre |
cocīnātur | cocīnāmur | cocīnāminī | cocīnantur | ||||||
| imperfect | cocīnābar | cocīnābāris, cocīnābāre |
cocīnābātur | cocīnābāmur | cocīnābāminī | cocīnābantur | |||||||
| future | cocīnābor | cocīnāberis, cocīnābere |
cocīnābitur | cocīnābimur | cocīnābiminī | cocīnābuntur | |||||||
| perfect | cocīnātus + present active indicative of sum | ||||||||||||
| pluperfect | cocīnātus + imperfect active indicative of sum | ||||||||||||
| future perfect | cocīnātus + future active indicative of sum | ||||||||||||
| subjunctive | singular | plural | |||||||||||
| first | second | third | first | second | third | ||||||||
| active | present | cocīnem | cocīnēs | cocīnet | cocīnēmus | cocīnētis | cocīnent | ||||||
| imperfect | cocīnārem | cocīnārēs | cocīnāret | cocīnārēmus | cocīnārētis | cocīnārent | |||||||
| perfect | cocīnāverim | cocīnāverīs | cocīnāverit | cocīnāverīmus | cocīnāverītis | cocīnāverint | |||||||
| pluperfect | cocīnāvissem | cocīnāvissēs | cocīnāvisset | cocīnāvissēmus | cocīnāvissētis | cocīnāvissent | |||||||
| passive | present | cocīner | cocīnēris, cocīnēre |
cocīnētur | cocīnēmur | cocīnēminī | cocīnentur | ||||||
| imperfect | cocīnārer | cocīnārēris, cocīnārēre |
cocīnārētur | cocīnārēmur | cocīnārēminī | cocīnārentur | |||||||
| perfect | cocīnātus + present active subjunctive of sum | ||||||||||||
| pluperfect | cocīnātus + imperfect active subjunctive of sum | ||||||||||||
| imperative | singular | plural | |||||||||||
| first | second | third | first | second | third | ||||||||
| active | present | — | cocīnā | — | — | cocīnāte | — | ||||||
| future | — | cocīnātō | cocīnātō | — | cocīnātōte | cocīnantō | |||||||
| passive | present | — | cocīnāre | — | — | cocīnāminī | — | ||||||
| future | — | cocīnātor | cocīnātor | — | — | cocīnantor | |||||||
| non-finite forms | infinitive | participle | |||||||||||
| active | passive | active | passive | ||||||||||
| present | cocīnāre | cocīnārī | cocīnāns | — | |||||||||
| future | cocīnātūrum esse | cocīnātum īrī | cocīnātūrus | cocīnandus | |||||||||
| perfect | cocīnāvisse | cocīnātum esse | — | cocīnātus | |||||||||
| future perfect | — | cocīnātum fore | — | — | |||||||||
| perfect potential | cocīnātūrum fuisse | — | — | — | |||||||||
| verbal nouns | gerund | supine | |||||||||||
| genitive | dative | accusative | ablative | accusative | ablative | ||||||||
| cocīnandī | cocīnandō | cocīnandum | cocīnandō | cocīnātum | cocīnātū | ||||||||
Descendants
- Italo-Romance:
- North Italian:
- Friulian: cusinâ
- Romansh: cuschinar, cuschiner
- Venetan: cuxinar, coxinar, cusinar
- Insular Romance:
- Gallo-Romance:
- Ibero-Romance:
References
- ^ "cocina#cocina-2", in Charles du Fresne du Cange, Glossarium Mediæ et Infimæ Latinitatis (augmented edition with additions by D. P. Carpenterius, Adelungius and others, edited by Léopold Favre, 1883–1887)
Spanish
Verb
cocino
- first-person singular present indicative of cocinar