subclavatus
Latin
Etymology
Etymology tree
From sub- (“under, not quite”) + clavatus (“clavate”).
Pronunciation
- (Classical Latin) IPA(key): [sʊp.kɫaːˈwaː.tʊs]
- (modern Italianate Ecclesiastical) IPA(key): [sub.klaˈvaː.tus]
Adjective
subclāvātus (feminine subclāvāta, neuter subclāvātum); first/second-declension adjective
- (taxonomy) subclavate
- 1761, Insecta musei Graecensis, page 7:
- COCCINELLA. Antennæ subclavatæ, truncatæ. Palpi clava semicordata. Corpus hemisphæricum. Thorace elytrisque marginatis, Abdomine plano.
- (please add an English translation of this quotation)
Declension
First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | subclāvātus | subclāvāta | subclāvātum | subclāvātī | subclāvātae | subclāvāta | |
| genitive | subclāvātī | subclāvātae | subclāvātī | subclāvātōrum | subclāvātārum | subclāvātōrum | |
| dative | subclāvātō | subclāvātae | subclāvātō | subclāvātīs | |||
| accusative | subclāvātum | subclāvātam | subclāvātum | subclāvātōs | subclāvātās | subclāvāta | |
| ablative | subclāvātō | subclāvātā | subclāvātō | subclāvātīs | |||
| vocative | subclāvāte | subclāvāta | subclāvātum | subclāvātī | subclāvātae | subclāvāta | |
Descendants
- → English: subclavate