smyria

Old Swedish

Etymology

From Old Norse smyrja, from Proto-Germanic *smirwijaną.

Verb

smyria

  1. to grease, to anoint

Conjugation

Conjugation of smyria (weak)
present past
infinitive smyria —
participle smyriandi, smyriande smorþer
active voice indicative subjunctive imperative indicative subjunctive
iæk smyr, smyr, smyr smyri, smyre — smorþi, smorþe smorþi, smorþe
þū smyr, smyr, smyr smyri, smyre smyr smorþi, smorþe smorþi, smorþe
han smyr, smyr, smyr smyri, smyre — smorþi, smorþe smorþi, smorþe
vīr smyrium, smyriom smyrium, smyriom smyrium, smyriom smorþum, smorþom smorþum, smorþom
īr smyrin smyrin smyrin smorþin smorþin
þēr smyria smyrin — smorþu, smorþo smorþin
mediopassive voice indicative subjunctive imperative indicative subjunctive
iæk smyrs smyris — smorþis, -es smorþis, -es
þū smyrs smyris — smorþis, -es smorþis, -es
han smyrs smyris — smorþis, -es smorþis, -es
vīr smyriums, -ioms smyriums, -ioms — smorþums, -oms smorþums, -oms
īr smyrins smyrins — smorþins smorþins
þēr smyrias smyrins — smorþus, -os smorþins

Descendants

  • Swedish: smörja