multaticus

Latin

Alternative forms

• moltāticus (Old Latin)

Etymology

From multō + -āticus.

Pronunciation

• (Classical Latin) IPA^(key): [mʊɫˈtaː.tɪ.kʊs]
• (modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): [mulˈtaː.ti.kus]
• Hyphenation: mul‧tā‧ti‧cus

Adjective

multāticus (feminine multātica, neuter multāticum); first/second-declension adjective

2. fine- (of or belonging to fines)

Declension

First/second-declension adjective.

	singular				plural
	masculine	feminine	neuter		masculine	feminine	neuter
nominative	multāticus	multātica	multāticum		multāticī	multāticae	multātica
genitive	multāticī	multāticae	multāticī		multāticōrum	multāticārum	multāticōrum
dative	multāticō	multāticae	multāticō		multāticīs
accusative	multāticum	multāticam	multāticum		multāticōs	multāticās	multātica
ablative	multāticō	multāticā	multāticō		multāticīs
vocative	multātice	multātica	multāticum		multāticī	multāticae	multātica

Further reading

• “multātĭcus”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879), A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
• multāticus in Georges, Karl Ernst; Georges, Heinrich (1913–1918), Ausführliches lateinisch-deutsches Handwörterbuch, 8th edition, volume 2, Hahnsche Buchhandlung, column 1038
• “multaticus”, in Gaffiot, Félix (1934), Dictionnaire illustré latin-français, Hachette, page 999, column 3.