inserturus

Latin

Etymology

Future active participle of īnserō.

Participle

īnsertūrus (feminine īnsertūra, neuter īnsertūrum); first/second-declension participle

1. about to insert

Declension

First/second-declension adjective.

	singular				plural
	masculine	feminine	neuter		masculine	feminine	neuter
nominative	īnsertūrus	īnsertūra	īnsertūrum		īnsertūrī	īnsertūrae	īnsertūra
genitive	īnsertūrī	īnsertūrae	īnsertūrī		īnsertūrōrum	īnsertūrārum	īnsertūrōrum
dative	īnsertūrō	īnsertūrae	īnsertūrō		īnsertūrīs
accusative	īnsertūrum	īnsertūram	īnsertūrum		īnsertūrōs	īnsertūrās	īnsertūra
ablative	īnsertūrō	īnsertūrā	īnsertūrō		īnsertūrīs
vocative	īnsertūre	īnsertūra	īnsertūrum		īnsertūrī	īnsertūrae	īnsertūra