indefinitus

Latin

Etymology

Etymology tree

Proto-Indo-European *né

Proto-Indo-European *n̥-

Proto-Italic *n̥-

Latin in-

Latin dēfīnītus

Latin indēfīnītus

From in- (“not”, “un-”, negative prefix) + dēfīnītus (“definite”).

Pronunciation

• (Classical Latin) IPA^(key): [ɪn.deː.fiːˈniː.tʊs]
• (modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): [in.de.fiˈniː.tus]

Adjective

indēfīnītus (feminine indēfīnīta, neuter indēfīnītum); first/second-declension adjective

1. (Late Latin) indefinite

Declension

First/second-declension adjective.

	singular				plural
	masculine	feminine	neuter		masculine	feminine	neuter
nominative	indēfīnītus	indēfīnīta	indēfīnītum		indēfīnītī	indēfīnītae	indēfīnīta
genitive	indēfīnītī	indēfīnītae	indēfīnītī		indēfīnītōrum	indēfīnītārum	indēfīnītōrum
dative	indēfīnītō	indēfīnītae	indēfīnītō		indēfīnītīs
accusative	indēfīnītum	indēfīnītam	indēfīnītum		indēfīnītōs	indēfīnītās	indēfīnīta
ablative	indēfīnītō	indēfīnītā	indēfīnītō		indēfīnītīs
vocative	indēfīnīte	indēfīnīta	indēfīnītum		indēfīnītī	indēfīnītae	indēfīnīta

Descendants

• Catalan: indefinit
• English: indefinite
• Galician: indefinido
• Italian: indefinito
• Occitan: indefinit
• Portuguese: indefinido
• Romansh: indefinit
• Spanish: indefinido

References

• “indefinitus”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879), A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
• “indefinitus”, in Gaffiot, Félix (1934), Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.