devoturus

Latin

Etymology

Future active participle of dēvoveō

Participle

dēvōtūrus (feminine dēvōtūra, neuter dēvōtūrum); first/second-declension participle

  1. about to devote

Declension

First/second-declension adjective.

singular plural
masculine feminine neuter masculine feminine neuter
nominative dēvōtūrus dēvōtūra dēvōtūrum dēvōtūrī dēvōtūrae dēvōtūra
genitive dēvōtūrī dēvōtūrae dēvōtūrī dēvōtūrōrum dēvōtūrārum dēvōtūrōrum
dative dēvōtūrō dēvōtūrae dēvōtūrō dēvōtūrīs
accusative dēvōtūrum dēvōtūram dēvōtūrum dēvōtūrōs dēvōtūrās dēvōtūra
ablative dēvōtūrō dēvōtūrā dēvōtūrō dēvōtūrīs
vocative dēvōtūre dēvōtūra dēvōtūrum dēvōtūrī dēvōtūrae dēvōtūra
This page is issued from Wiktionary. The text is available under Creative Commons Attribution-Share Alike 4.0 unless otherwise noted. Additional terms may apply for the media files.