contributus

Latin

Etymology

Perfect passive participle of contribuō.

Participle

contribūtus (feminine contribūta, neuter contribūtum); first/second-declension participle

1. contributed

Declension

First/second-declension adjective.

	singular				plural
	masculine	feminine	neuter		masculine	feminine	neuter
nominative	contribūtus	contribūta	contribūtum		contribūtī	contribūtae	contribūta
genitive	contribūtī	contribūtae	contribūtī		contribūtōrum	contribūtārum	contribūtōrum
dative	contribūtō	contribūtae	contribūtō		contribūtīs
accusative	contribūtum	contribūtam	contribūtum		contribūtōs	contribūtās	contribūta
ablative	contribūtō	contribūtā	contribūtō		contribūtīs
vocative	contribūte	contribūta	contribūtum		contribūtī	contribūtae	contribūta

References

• “contributus”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879), A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
• “contributus”, in Gaffiot, Félix (1934), Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.