comminuturus

Latin

Etymology

Future active participle of comminuō

Participle

comminūtūrus (feminine comminūtūra, neuter comminūtūrum); first/second-declension participle

1. about to break or crumble into pieces, about to pulverize

Declension

First/second-declension adjective.

	singular				plural
	masculine	feminine	neuter		masculine	feminine	neuter
nominative	comminūtūrus	comminūtūra	comminūtūrum		comminūtūrī	comminūtūrae	comminūtūra
genitive	comminūtūrī	comminūtūrae	comminūtūrī		comminūtūrōrum	comminūtūrārum	comminūtūrōrum
dative	comminūtūrō	comminūtūrae	comminūtūrō		comminūtūrīs
accusative	comminūtūrum	comminūtūram	comminūtūrum		comminūtūrōs	comminūtūrās	comminūtūra
ablative	comminūtūrō	comminūtūrā	comminūtūrō		comminūtūrīs
vocative	comminūtūre	comminūtūra	comminūtūrum		comminūtūrī	comminūtūrae	comminūtūra