cincturus
Latin
Etymology
Future active participle of cingō.
Pronunciation
- (Classical Latin) IPA(key): [kiːŋkˈtuː.rʊs]
- (modern Italianate Ecclesiastical) IPA(key): [t͡ʃiŋkˈtuː.rus]
Participle
cīnctūrus (feminine cīnctūra, neuter cīnctūrum); first/second-declension participle
- about to surround
Declension
First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | cīnctūrus | cīnctūra | cīnctūrum | cīnctūrī | cīnctūrae | cīnctūra | |
| genitive | cīnctūrī | cīnctūrae | cīnctūrī | cīnctūrōrum | cīnctūrārum | cīnctūrōrum | |
| dative | cīnctūrō | cīnctūrae | cīnctūrō | cīnctūrīs | |||
| accusative | cīnctūrum | cīnctūram | cīnctūrum | cīnctūrōs | cīnctūrās | cīnctūra | |
| ablative | cīnctūrō | cīnctūrā | cīnctūrō | cīnctūrīs | |||
| vocative | cīnctūre | cīnctūra | cīnctūrum | cīnctūrī | cīnctūrae | cīnctūra | |