canturus
Latin
Etymology
Future active participle of canō
Participle
cantūrus (feminine cantūra, neuter cantūrum); first/second-declension participle
- about to sing
Declension
First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | cantūrus | cantūra | cantūrum | cantūrī | cantūrae | cantūra | |
| genitive | cantūrī | cantūrae | cantūrī | cantūrōrum | cantūrārum | cantūrōrum | |
| dative | cantūrō | cantūrae | cantūrō | cantūrīs | |||
| accusative | cantūrum | cantūram | cantūrum | cantūrōs | cantūrās | cantūra | |
| ablative | cantūrō | cantūrā | cantūrō | cantūrīs | |||
| vocative | cantūre | cantūra | cantūrum | cantūrī | cantūrae | cantūra | |