adempturus

Latin

Etymology

Future active participle of adimō.

Participle

adēmptūrus (feminine adēmptūra, neuter adēmptūrum); first/second-declension participle

  1. about to steal

Declension

First/second-declension adjective.

singular plural
masculine feminine neuter masculine feminine neuter
nominative adēmptūrus adēmptūra adēmptūrum adēmptūrī adēmptūrae adēmptūra
genitive adēmptūrī adēmptūrae adēmptūrī adēmptūrōrum adēmptūrārum adēmptūrōrum
dative adēmptūrō adēmptūrae adēmptūrō adēmptūrīs
accusative adēmptūrum adēmptūram adēmptūrum adēmptūrōs adēmptūrās adēmptūra
ablative adēmptūrō adēmptūrā adēmptūrō adēmptūrīs
vocative adēmptūre adēmptūra adēmptūrum adēmptūrī adēmptūrae adēmptūra
This page is issued from Wiktionary. The text is available under Creative Commons Attribution-Share Alike 4.0 unless otherwise noted. Additional terms may apply for the media files.